Kustība un izgudrojumi

No kurienes amerikāņu kalniņiem rodas ātrums?

Vagoniņš nobrauc lejup un uzripo nākamajā kalnā. Maini sākuma augstumu, nākamo kalnu un berzi, lai izpētītu, kas tam ļauj turpināt kustību.

01

Vai pietiks enerģijas nākamajam kalnam?

Augstums → kustība → augstumsGatavs startam
Vagoniņš uz kalnainas trases Maināms sākuma augstums un nākamais kalns. Vagoniņš sāk kustību no miera stāvokļa; motors to nedzen.0 m4 m8 m12 mStarts · 10 m6 m
Ātrums0,0 m/s
Augstums10,0 m
Brauciena laiks0,0 s

Kur ir sākuma enerģija?

Kopā 100%
Augstumā
100%
Kustībā
0%
Siltumā
0%
02

No augstuma līdz ātrumam

01

Brauciens sākas ar pacelšanu

Kalniņos ar pacelšanas ķēdi motors vispirms uzvelk vagoniņu augšā. Šim darbam ir vajadzīga enerģija. Paceļot vagoniņu, palielinās ar tā augstumu saistītā enerģija jeb gravitācijas potenciālā enerģija. Tālāk to sauksim vienkārši par augstuma enerģiju.

Jo augstāk paceļ to pašu vagoniņu, jo vairāk enerģijas tam pieejams nobraucienā. Modelī pacelšanu aizstāj sākuma augstuma slīdnis: vagoniņš jau ir augšā un sāk braucienu no miera stāvokļa. Pēc palaišanas to vairs nevelk motors.

02

Lejupceļā augstums pārvēršas ātrumā

Zemes pievilkšanas spēks velk vagoniņu lejup. Nobraucot zemāk, tā augstuma enerģija samazinās, bet kustības enerģija jeb kinētiskā enerģija palielinās. Vagoniņš brauc arvien ātrāk. Modeļa joslā viena enerģijas daļa sarūk, bet otra aug.

Bez berzes vienā un tajā pašā augstumā vagoniņa ātrums būs vienāds gan lejupceļā, gan augšupceļā. Svarīga ir augstuma starpība no starta. Stāvāka nogāze ļauj ātrumu iegūt īsākā ceļā, taču pati par sevi nerada papildu enerģiju.

Piemērs ar diviem startiem

Šajā modelī bez berzes, nobraucot no 8 metru augstuma līdz trases zemākajam punktam, vagoniņš sasniedz aptuveni 12,5 m/s. No 4 metriem tie ir aptuveni 8,9 m/s. Divreiz lielāks sākuma augstums dod vairāk enerģijas, bet ātrums nekļūst divreiz lielāks.

03

Nākamais kalns paņem daļu ātruma

Braucot augšup, notiek pretējais: kustības enerģija atkal pārvēršas augstuma enerģijā un vagoniņš palēninās. Ja pietiek enerģijas, tas pārbrauc pāri virsotnei un atkal paātrinās lejupceļā.

Bez berzes un papildu piedziņas vagoniņš nevar uzbraukt augstāk par savu sākuma līmeni. Ja nākamais kalns ir augstāks, vagoniņš uz nogāzes uz brīdi apstājas un sāk braukt atpakaļ. Modeļa labajā pusē ir arī augsts gala kāpums, kas ļauj vērot enerģijas pārvēršanos, vagoniņam braucot turp un atpakaļ.

Salīdzini modelī

Izvēlies “Par augstu”: starts ir 5 metru augstumā, nākamais kalns ir 8 metrus augsts. Vagoniņš uzbrauc līdz sava sākuma augstumam un ripo atpakaļ. Tad palielini starta augstumu līdz 10 metriem un sāc jaunu braucienu.

04

Berze pārvērš enerģiju siltumā

Īstā braucienā kustību kavē berze un gaisa pretestība. Daļa mehāniskās enerģijas pārvēršas siltumā, tāpēc kustībai un nākamajam kāpumam paliek mazāk enerģijas. Enerģija nepazūd: tā nonāk citā veidā vagoniņā, trasē un apkārtējā vidē.

Modelī šo pārvēršanos parāda pelēkā joslas daļa. Ieslēdz berzi un salīdzini ar to pašu trasi bez berzes. Vagoniņš ar katru braucienu uzripo zemāk un beidzot apstājas. Lai atkal sasniegtu sākuma augstumu, tam būtu jāpievada enerģija, piemēram, vēlreiz to paceļot.

03

Pārbaudi izpratni

Salikta Lodīšu mašīna ar lodīšu pacelšanas ratu un spirālveida trasi.
Ieraudzīt darbībā

Arī lodītei vispirms jātiek augšā

Lodīšu mašīnā elektromotors caur zobratu pārvadu darbina ratu, kas paceļ tērauda lodīti trases augšā. Pēc tam tā ripo lejup pa spirālveida ceļu. Motors katrā apritē atkal paveic pacelšanas darbu, tāpēc lodīte var atkārtot braucienu.

Apskati konstruktoru